Kaa tas viss saakaas?

Pagaajushajaa gadaa, kad pa vasaru dziivoju Griekjijaa, iepazinos ar kompaanuju no Meksikas. Shkjita ljoti draudziigi cilveeki, uzaicinaaju vinjus uz salsas tusinju, apmainiijaamies e-pastiem un domaaju ta tas buus arii viss, bet nee... tomeer kontaktus uztureejaam un ar vienu no puishiem saaku saraksiities Skypaa. Juunijaa vinjsh atbrauca pie manis uz Latviju, iepazinaas ar maniem vecaakiem, draugiem, latvieshu tradiicijaam.

Noleemaam, ka gribam buut kopaa, tachu man jau bija nopirktas biljetes, lai jau 3 reizi brauktu uz Griekjiju. Nedaudz iekraat naudu vajadzeeja, taapeec tomeer patureeju ieprieksheejos plaanus un vasaru pavadiiju Rodas salaa. Domaaju, ka buus garlaiciigi, tachu taa noteikti nebija – iepazinos ar veselu pulku latvieshiem, nomainiiju gan darbu, gan dziivesvietu... kopumaa – viegli nebija, bet jautri gan.

Taa kaa universitaati pabeidzu, nebija nekaadu skjeershlju, lai jau peec tuurisma sezonas beigaam Griekjijaa pa taisno dotos uz Meksiku. Taa nu es ar farecompare.com paliidziibu atradu diezgan leetas biljetes un jau 24. septembrii caur Londonu un New Jersey ierados Mexico city.

Pirmie iespaidi.

Ierodoties lidostaa mani sagaidiija mans draugs Miguels un, atbraucot maajaas, jau visa gjimene – maate, braalis, maasa un maasas viirs. Visi kopaa aizgaajaam eest ko? Nu protams tacos ar Coronu Peec garaa celja un laika zonas mainjas (8 stundas atpakalj no Riigas laika) visu naakamo dienu noguleeju un arii peec nedeeljas veel aizvien agri migu ciet, bet nu jau esmu apradusi. Pirmajaas briivdienaas aizbraucaam ar Miguelu un vinja draugiem uz Teotihuacan – piramiidu grupa ar 2 visai iespaidiigaam piramiidaam: Saules un Meeness.

Bijaam arii apskatiit centraalo laukumu Mexico city – Zocalo. Tieshi tajaa dienaa tika riikots maratons, kuraa piedaliijaas arii Miguela braalis, taapeec gaajaam atbalstiit. Laukums ir patieshaam iespaidiigs – tur atrodas katedraale, valdiibas eekas un pa vidu patieshaam milziigs Meksikas karogs, kaut kur vinjiem esot veel lielaaks.

Vinji ir patieshaam lieli Meksikas patrioti – neticami, bet nesen redzeeju, ka pat viens bomziitis pie savas buudinjas bija pielicis karogu.

Pirmais, kas pieveersh uzmaniibu, pastaigaajoties pa pilseetas ielaam, ir tas, cik daudz cilveeki uz ielaam paardod visvisdazhaadaakaas preces. Uz ielas ir iespeejams nopirkt jebko: saakot ar suveniiriem, beidzot ar dreebeem, eedienu – uz ielas vinji gatavo tacos, tortas (sviestmaizes), dazhaadus saldumus, svaigi spiestas sulas utt., tachu nav ieeicams no turienes neko eest, ja negrib maajaas ar veedergraizeem guleet Tirgojaas vinji arii uz brauktuveem – kaa sarkanaa gaisma luksaforaa, taa naak klaat un piedaavaa vai nu notiiriit logu, nopirk dzeramo, koshljenes, cigaretes – vaardu sakot, visu kas nepiecieshams.

Eediens.

Runaajot par eedienu, tas diezgan atshkjiras no latvijas tradicionaalajiem eedieniem, lielaakoties ar to, ka tas ir ljoti ass – pilniigi visam vinji liek klaat chilli – pat konfektees un saldeejumaa, saaku jau pierast, bet censhos attureeties no chilli eeshanas katru dienu. Eediens sheit ir ljoti leets, vareetu teikt kaadas 4 reizes leetaaks kaa Latvijaa. Mani visvairaak sajuusmina lielaa eksotisko auglju izveele – papaija, mango, avokado, mamejs un ljoti daudzi citi, kuriem nosaukumu neatceros un visu sheit var nopirkt pilniigi nogatavojushos.

Ljoti iepriecinaaja tas, ka sheit var nopirkt kreejumu, kad buushu nogarshojusi visus tradicionaalos eedinus, vareeshu taisiit arii kaut ko latvisku.

Shopping.

Saliidzinot ar Latviju, cenas ir apmeeram 4 reizes zemaakas – ljoti leeta paartika (par 1 latu var kaatriigi paeest), pakalpojumi – gan elektriiba, uudens, gan skaistumkopshana, transports. Dreebes un kurpes gan maksaa tikpat cik Eiropaa. Bijaam uz paaris lielveikaliem – veikali tieshi tie pashi, kas pie mums – Bershka, Zara, Pull & Bear, Benneton utt. taa kaa jutos kaa maajaas hehehehe...

Satiksme.

Pilseeta ir patieshaam milziiga – kaa nekaa 2. lielaakaa pasaulee, nav iespeejams saprast kur taa saakas un kur beidzas, taapeec no viena punkta liidz otram vieglaak paarvietoties ar mashiinu. Prieksh manis, kura tiko pabeigusi autoskolu, ir ljoti jociigi, ka vinji praktiski neieveero braukshanas joslas. Celja ziimju te ir ljoti maz – tikai kur nedriikst staaveet un aatruma ierobezhojumi, kurus neviens neieveero. Pilseetaa braukt ar aatrumu 140 km/h ir pavisam normaali. Lai reguleetu aatrumu ir salikti ljoti daudz guljoshie policisti uz mazaakaam ielinjaam, uz lielaakaam magjstraaleem – nevis ziimes, bet teksts – brauciet uzmaniigi, nebrauciet dzeerumaa, piespraadzeejaties utt.

No sabiedriskaa transporta te ir pieejams metro – vienmeer ljoti paarbaazts ar cilveekiem, trolejbusi un autobusi – ljoti sagrabeejushi, bet veel kustas uz priekshu un daudz takshu – bochitos (vaboliites). Nu tie ir ljoti, ljoti smiekliigi, kaa iziet izpluudes gaazu testu es patieshaam nezinu, bet vienu dienu noteikti taadaa gribeetu pavizinaaties.

Droshiiba.

Ja es teiktu, ka te ir pilniigi droshi dziivot, tad noteikti melotu. Jaabuut ljoti piesardziigiem ar personiigajaam mantaam, nevajag pastaigaaties apkaart pa nakti, it sevishkji neapgaismotos rajonos. Lielaakoties tas ir atkariigs no konkreetaam pilseetas zonaam. Es dziivoju pie sava drauga droshaa rajonaa, bet paarejot paari ielai jau skaitaas nedroshais rajons – biezhi notiek kautinji, pat shaudiishanaas. Man ir dikti piekodinaats tur neiet, bet nu shobriid, kameer veel apkaartni nezinu, viena veel nekur vispaar neeju.

Kaa es te dziivojos?

Man sheit ljoti patiik – domaaju ar laiku pieradiishu pie visa mums atshkjiriigaa. Braucot uz shejieni jau biju sagatavojusies jebkam, taapeec neteiktu, ka man ir smags kultuurshoks. Tagad katru riitu celjos ap 7 augshaa un ar Miguela mammu ejam uz deju nodarbiibaam. Taas norisinaas parkaa pie ezera ar daudz piileem. Kas var buut labaaks kaa iesaakt dienu ar salsu! Sheit uz katra stuura var dzirdeet vai nu regetonu, merengu, kumbju u.tml. ritmus, taa kaa tas ir tieshi prieksh manis.

Tagad arii turpinu maaciities spaanju valodu – apkaart neviens, iznjemot Miguelu, angliski nerunaa, taa kaa citas izejas nemaz nav. Domaaju iet kursos, bet, lai cik jociigi neliktos, spaanju valodas kursi, sheit ir nenormaali daargi, taapeec labaak ieshu pie vienas Miguela maasiicas (spaanju valodas pasniedzeejas pamatskolaa) maaciities.

Nesen bijaam arii aizbraukushi uz Queretaro pilseetinju (2 milj. iedziivotaaju ), kur Miguela braalis svineeja kaazas. Tas bija patieshaam ljoti skaists notikums, iepazinos ar visu lielo radu pulku, kaa arii labaakajiem gjimenes draugiem. Tagad man ir jau daudz uzaicinaajumi iet tuseeties un sheit viennoziimiigi ir ljoti daudz labu vietu. Domaaju, ka iipashi neatshkjirshos no vinjiem - melni mati, iedegums ar kaut cik ir, bet nee. Ljoti atshkjiros ar to, ka man ir zilas acis un es te skaitos ljoti gara.

Pagaidaam man plaans braukt atpakalj nav, mekleeshu darbu tepataas. Ir veel ljoti daudz vietas ko sheit Meksikaa redzeet. Tuvaakajaa laikaa brauksim uz Acapulco pludmali, kur ir silts uudens visu cauru gadu! Arii sheit pilseetaa shobriid ir ljoti silts – ap 25 graadiem, dazhas dienas bija lietus, bet tagad jau atkal saulains.

Tas nu iisumaa viss – buchas visiem maniem miiljajiem!!!